"Bailēs neko neiemācās." Mīti un patiesība par mācīšanos peldēt

Teju katrs dzīvojam pie ūdens – ezera, upes, jūras, dīķa, grāvja – un vasarās ūdenī veldzējas visi – gan lieli, gan mazi. Taču vai visi prot peldēt un zina drošas uzvedības noteikumus? Par sabiedrībā izplatītiem mītiem stāsta “Rimi Olimpiskā centra” peldēšanas trenere Agnese Gedrovica.

Mācēt peldēt ir prasme, kas nodrošina ne tikai veselību, fiziskās aktivitātes, jautrus brīžus, bet arī spēju sevi izglābt, piemēram, gadījumos, kad negaidīti iekrīti ūdenī. Bērniem peldētprasmi vajadzētu apgūt pēc iespējas agrāk, savukārt pieaugušajiem mācīties nekad nav par vēlu. Mācīties peldēt ieteicams pie profesionāla trenera un drošā vidē – peldbaseinā.

“Iemācīt peldēt var jebkurš”

Pirms ķerties pie bērna vai paziņas skološanas peldēšanā, ir vērts prātīgi apdomāt, vai pašam peldētprasme ir tādā līmenī, lai mācītu citus. Statistika rāda, ka 64% pieaugušo nemāk peldēt vai tikai domā, ka māk.

“Peldēt iemācās instinktu vadīts”

Bailēs neko neiemācās, tās paralizē, rada traumatisku pieredzi. Nereti pludmalē var novērot, kā vecāki ar spēku tur ūdenī panikā kliedzošu bērnu, sakot – “labs ūdentiņš”. Panika no ūdens var saglabāties visu mūžu. Pašiem mazākajiem iepazīšanās ar ūdeni notiek radot prieku un interesi, vingrinājumi ir it kā rotaļājoties. Līdz piecu gadu vecumam nodarbībā piedalās vecāks, kurš sniedz maksimālu drošības sajūtu. Svarīgi, lai mamma vai tētis pats jūtas droši, jo bērns sajūt bailes un ietekmējas.

“Ja apmeklē peldēšanas nodarbības, māk peldēt”

Pastāv uzskats – ja bērnam skolā ir peldēšanas stundas vai viņš apmeklē nodarbības – tātad māk peldēt. Par apgūto ieteicams pārliecināties pašiem, novērojot kādu nodarbības norisi no malas. Pārliecināties, ka bērns tiešām piedalījies nodarbībā, apzinīgi izpildījis uzdevumus – ir gadījumi, kad mazais peldētājs tiek pieķerts ar telefonu rokā ģērbtuvēs un līdz peldbaseinam nemaz nav ticis. Apdomāt, cik bieži bērns slimojis, cik regulārs ir bijis apmeklējums, jo tikai regulāra dalība vairāku gadu garumā var garantēt peldētprasmes apguvi.

“Iemācīties peldēt var ātri”

Uzsākt apmeklēt nodarbības maijā nenozīmē iemācīties peldēt līdz jūlijam. Visi grib sagaidīt ātru rezultātu. Apmācību process un ilgums katrā vecumā un situācijā var būt atšķirīgs. Līdz 4 gadu vecumam tikai iepazīst, apzinās kustības ūdenī, 5–6 gadu vecumā bērni sāk apgūt mērķtiecīgu kustību ūdenī – pareizu peldēšanas tehniku. Skolas vecuma bērni, ja, apguvuši iepriekš minēto, spēj veikt garākas distances. Nereti pieaugušajiem nepieciešams laiks pārvarēt bailes, sakārtot domas, un tikai pēc tam var sākt mācīties peldēšanas tehniku.

“Māk peldēt – var iet peldēties viens”

Neatkarīgi no vecuma peldēt vienatnē nedrīkst ne bērni, ne pieaugušie. Vienmēr pie ūdens jābūt kopā ar draugiem, vēlams peldvietā, kur ir arī citi atpūtnieki, lai ārkārtas situācijā būtu kāds, kas palīdzēs, izsauks palīdzību. Pieskatīt bērnus vienmēr ir vecāku uzdevums, neatkarīgi no tā, cik labi bērni peld.

“Maz ticams, ka vecāki apzināti vēlas savam bērnam nodarīt pāri, taču nezināšanas dēļ – tā var gadīties. Ir būtiski bērniem iemācīt ne tikai peldēt, bet arī izvērtēt savas spējas atbilstoši dažādām situācijām. Peldētprasme radīs drošības sajūtu visa mūža garumā gan atpūšoties pludmalē, gan nodarbojoties ar aktīvajiem ūdens sporta veidiem.  Izbraucieni ar laivām, veikbords, braukšana ar ūdensslēpēm, burāšana un citi aktīvās atpūtas veidi radīs patīkamas emocijas, ja būs iegūta pārliecība par saviem spēkiem un zināšanas par drošību,” stāsta peldēšanas trenere Agnese Gedrovica.

Avots: https://www.apollo.lv/7736822/bailes-neko-neiemacas-miti-un-patiesiba-par-macisanos-peldet